No one ever knows the truth...

sestdiena, 2009. gada 19. decembris

ej tu nost!

9.stāvs.
pļavnieki.
kāpņu telpa.
es un 2čaļi.
aliņš.
zāle.

es nekad neesmu tā jutusies..
pirmie dūmi.neko nejūtu.
-tu jau neko neievilki,vajag stiprāk!
velku stiprāk,nekadas reakcijas.
nepaiet ne 5 min,zaibīsā- griežas!!
neko nesaprotu,zaibisā bail.
balkons.
jēbal,ku augsts!
bļēg viss griežas. o,cik smukas gaismas.
ā,bļe,ģībstu...
pieceļos. o,ir labāk. bļeģ sākas atkal.
ģībstu atkal...
pieceļos,ir labi,eju iekšā kāputelpā.
apsēžos.
jēbal,sākas atkal!!!
paskatos pulksteī- forši,mājās jābūt jau pēc 3min.
labi,ejam uz pieturu.
kājas neklausa,plaušas saraujas..
-elpo dziļi,uzdzer colu,paliks labāk,ātrāk izies!
jēbal,griežas,griežas!!!!
autobusa pietura.
iekapju autobusā,aizveru acis,griežas!!!

aaaah,jeebal!!!!!!

izkāpju.ko darīt,ko darīt???? elpot mierīgi,dziļi,dzert...
aaaa,skrienu uz kiosku lai nopirktu colu.
aa bļe nokrītu.
fuck you,nopērku kolu,idzeru pusi,skrienu tālāk
esmu mājās,jēbal.
runaaju ar nolaistu galvu.
izvairos no acu kontakta.
daudz dzeru.
nerunāju.
kaut nepamanītu...
un nu un,ka man milzu zīles un spīdīgas acis..


es nezinu,ko es būtu darījusi,ja nebūtu viena čaļa/ jo otrs jau bija tdžžžžž atslēdzies un vislaik smējās/ ,es būtu nomirusi,gulējusi uz zzemes,nosalusi,..

hujova,nekā kruta.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru